Ceļā uz ģimeni

Attiecību virziens un mērķis

Ceļš uz laulību un ģimeni – kāpēc cilvēki precas?

Laulība – kā nopietna divu pretēja dzimuma cilvēku savienība, kas balstās uz mīlestību un ir orientēta uz bērnu radīšanu un audzināšanu, allaž ir bijusi jebkuras valsts uzmanība lokā. To aizsargā arī Latvijas Republikas Satversme: 110.pants. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. likumi.lv

Daži pamatoti iemesli laulības noslēgšanai

No grāmatas „Kopā uz mūžu!” (Autori: Dr. Hulians Melgosa un Anete D. Melgosa):

„1. Mīlestība. Mums visiem ir nepieciešams mīlēt un tikt mīlētiem. Veselīga laulība izveido ideālu kontekstu, kurā var kopt un veidot šādu mīlestību. Mīlestību, kuru grieķu valodā raksturo ar vārdu agapē – cēlu, altruistisku mīlestību, kas ir visu mīlestības veidu pamats.

2. Draudzība/sabiedrība. Cilvēki saiet kopā, lai viņiem blakus būtu draugs, ar kuru tie varētu dalīties savas dzīves priekos un bēdās; kāds, kuram viņi varētu uzticēt savas dvēseles visslēptākos pārdzīvojumus. Šāds biedriskums novērš vientulību, kā arī skumjas un emocionālu nestabilitāti, kas parasti rodas dzīvojot vienatnē.

3. Nepieciešamība attīstīt un pilnveidot savas spējas. Laulība veido vidi, kurā pāris var realizēt sevi un veidot izaugsmi. Tā veido pareizu pašnovērtējumu, līdzsvarotus ieradumus un vispilnīgāko psiholoģiskās labklājības formu.

4. Kopēja dzimumdzīve. Gan vīriešu, gan sieviešu seksuālās vajadzības vislabāk tiek apmierinātas tās drošības ietvaros, ko sniedz laulība. Lai gan dzimumdziņa nav pats galvenais, tā ir svarīga laulāto dzīves daļa, kas abu partneru starpā palīdz uzturēt mīlestību un vienotību.

5. Kopēji vecāku pienākumi. Lai gan lēmums laist pasaulē bērnus sev līdzi nes papildus atbildību, pūles un uztraukumus, tā ir viena no lielākajām priekšrocībām, kas piešķirta cilvēcei. Kļūstot par vecākiem, gan vīrieši, gan sievietes gūst apmierinātības un piepildījuma izjūtu. Ģimenes pieaugums veido ilgstošas emocionālas saites starp vecākie un bērniem, kas sekmē līdzsvarotu prāta un dvēseles stāvokli.

Iespējams, ka daudzi mūsdienu pāru un ģimeņu modeļi radušies sakarā ar vēlmi izlauzties no pastāvošās kārtības. Tomēr zināms, ka vispārēja tendence nav nodzīvot dzīvi kā vientuļniekam, cenšoties izolēt sevi no visiem pārējiem un no visām attiecībām. Tikai daži cilvēki var justies laimīgi, esot vieni. Visaizraujošākās aktivitātes un darbs zaudē savu pievilcību, ja mēs tajā nevaram dalīties ar kādu citu. Pāris, kuru veido vīrietis un sieviete, kurā partneri ir viens otram nodevušies, ir kā nevainojams konteksts, kurā sasniegt saprātīgu laimes stadiju, par spīti visām nepilnībām, kurās mēs dzīvojam.1”

Vai gaidīt līdz laulībām? 

Goran Gora, mūziķis: “Īstā mīlestība gaida. Tā sagaida, kad tu esi tai gatavs. Un nav runa par fizisko gatavību vai pieredzi, jo mīlestība nav tikai seksuālas attiecības – tā ir vēlēšanās ar kādu dalīties. Un tas, ka tava seksuālā pieredze ir sākusies agrā jaunībā nebūt nenozīmē, ka īstā mīlestība atnāks ātrāk. Es pat teiktu, ka ir otrādāk – jo ilgāk tu gaidi, jo lielāka iespēja, ka brīdī, kad mīlestība tevi atradīs, tu būsi tai pa īstam gatavs un to novērtēsi.” 2

Uldis Kravalis, lektors: Mūsu fiziskā robeža ir ķermenis. Ja kāds to grasās pārkāpt, vicinot rokas, mēs darām visu, lai sevi pasargātu. Savas emocionālās un garīgās robežas mēs neredzam un ļaujam citiem tās pārkāpt nepārtraukti. Mēs ļaujam svešiem viedokļiem braukt mūsu laulībā, sakot: “Sekss ir foršs, dari to!” Bet seksualitāte ir paredzēta tikai vīram un sievai. Ja pārguļam ar citu, daļu no sevis, kas bija paredzēta vismīļākajam cilvēkam, esam iztērējuši. Par to, ka tiek pārkāptas neredzamās robežas, signalizē mūsu sirdsapziņa – viņa jūtas skumja un bēdīga.

Gadījums: Dažreiz, dzirdot ideju par gaidīšanu ar seksuālām attiecībām līdz kāzām, jaunieši domā – diez vai ir kāds, kas mani gaidīs. Tādu cilvēku taču nav! Taču ir labs veids, kā pārbaudīt, vai puisim tu patiešām esi svarīga. Reiz kāda meitene teica – pat, ja tu nedomā gaidīt līdz kāzām, pasaki puisim, ka seksa nebūs. Ja viņš nākamajā dienā tev piezvanīs, zini – tu viņam neesi tikai kārtējā. 3

Kādas priekšrocības dzīvē sniedz laulība un dabīga ģimene?

Ilona Bremze, asociācijas „Ģimene” vadītāja: Zinātnisko pētījumu apkopojums no vairāk nekā 100 avotiem pierāda – ģimenes, kuras ir balstītas laulībā, vidēji  ņemot, ir daudz  stabilākas, fiziski un  emocionāli  veselākas,   pakļautas  mazākam  riskam  lietot  alkoholu,  narkotikas, piedzīvot nabadzību un jebkāda veida vardarbības izpausmes, nekā ģimenes, kurās pāri nedzīvo laulībā. 4

Precētu pāru priekšrocības

No grāmatas „Kopā uz mūžu!” (Autori: Dr. Hulians Melgosa un Anete D. Melgosa):

„Precētie partneri..

• .. izbauda veselīgāku dzīves veidu. [..] Tas iever labākus ēšanas ieradumus, retāku augsta riska uzvedību un zemāku alkohola lietošanas līmeni nekā neprecētajiem, šķirteņiem atraitņiem un atraitnēm.
• .. dzīvo ilgāk. [..] Starpība, kas ir vairāki gadi, rodas patiecoties emocionālā atbalsta līmenim, kuru izbauda stabili pāri.
• .. izbauda augstāku seksuālā apmierinātības līmeni. 54 % no aptaujātajiem precētajiem partneriem atzina, ka viņu seksuālā aktivitāte ir ļoti apmierinoša, turpretī to partneru starpā, kuri tikai dzīvoja kopā, šis rādītājs sasniedz vien 44 %. Seksuālās apmierinātības līmenis starp neprecētiem, atraitnēm un atraitņiem ir vēl zemāks.
•  .. viņiem ir lielākas materiālās iespējas. Laulātie pāri saimnieciskajā dzīvē ir daudz prasmīgāki, un viņiem ir vairāk iespēju uzkrāt dažādas preces.
•  .. palīdz saviem bērniem sasniegt labāku attīstību. Vispārīgi runājot, bērni, kuri auguši ģimenē ar abiem bioloģiskajiem vecākiem, iegūst labākas atzīmes, izbauda lielāku emocionālo stabilitāti un saņem labāku aprūpi un uzmanību, nekā tie, kuri auguši izjukušās ģimenēs vai kuru vecāki nav precējušies.5”

 

Kāpēc tādā gadījumā daudzi oficiāli nereģistrē laulību? Vai viņiem ir kādi argumenti?

Kāpēc neprecēties oficiāli? Laulības likumiskā institūcija rada grūtības. Interešu konfliktu ierobežojumi attiecas uz laulātajiem, bet neattiecas uz partneriem. Piemēram, ja kāds no valsts struktūrā esošajiem precas, tad vienam no abiem jāatstāj darbs vai amats, bet ja dzīvo kopā bez laulāšanās – viss notiek. Laulātie strādā kopā, bet SIF projektā kopīgi piedalīties nevar, finansēšanas noteikumi neatļauj. Var dzīvot kopā, bet, ja, kā Andra Bērziņa gadījumā, viens no partneriem kļūst par prezidentu, tad abiem jālaulājas piespiedu kārtā. 6

Kāpēc cilvēki izvēlas nelaulāties?

Bailes pazaudēt neatkarību, brīvību?

Bailes uzņemties atbildību?

Vienkārši slinkums?

Varbūt par atkarību jau kļuvis paradums bieži mainīt dzimumattiecību partnerus?

Daudziem turīgiem cilvēkiem – īpaši ārzemēs – ir bailes zaudēt savu naudu un īpašumu, kas būs jādala ar laulāto draugu, ja nāktos šķirties? Piemēram, Vācijā sieva neatkarīgi no vīra gribas, šķiršanās gadījumā manto pusi no īpašuma. Ir pāri, kas šī iemesla dēļ – būtībā neuzticēšanās dēļ savam kopdzīves partnerim – nelaulājas.

Atsevišķos gadījumos izdevīgi izlikties, ka partneris ir svešs cilvēks, piemēram, jau minētajos konkursos uz Eiropas Savienības finansējumu.

Toties partnera nāves vai rīcībspējas pazaudēšanas ganījumā var būt problēmas. Kopīgi iegūtais īpašums pēc likuma piederēs nevis kopdzīves partnerim, bet gan mirušā partnera ģimenes locekļiem.

Cilvēki bieži vien tikai tad nožēlo savu slinkumu vai neuzņēmību, kad jau ir par vēlu.

Ir skaidrs, ka attiecībās, kurās abi partneri nevēlas laulāties, īstenībā viņi neuzticas viens otram.

Laulības, pat ja tās nav slēgtas baznīcā, bet tikai valsts iestādē, morāli uzliek pienākumu vienam pret otru, rada atbildības izjūtu.

Taču pienākumi nav mūsdienu sabiedrībā populārs vārds. Ikviens tiecas arvien paplašināt un izmantot savas tiesības. Nereti pienākumus pat nepiemin, vai arī, ja piemin, tad tikai garāmejot, un runā par atbildību retoriski – bez nodoma savu atbildību īstenot līdz galam un pienākumus izpildīt bez atlaidēm.

Vēl daži argumenti par labu juridiskām laulībām.

No grāmatas „Kopā uz mūžu!” (Autori: Dr. Hulians Melgosa un Anete D. Melgosa):

„Laulību priekšrocības:

• Laulību attiecības parasti norāda uz lielāku saistības līmeni [..]. Laulību attiecības arī prasa lielāku piepūli, kas, savukārt, rada lielāku stabilitāti.
• Nonākot krīzes situācijā, apziņa, ka laulība ir ilgstošas saistības, sniedz pārim lielāku stimulu stāties pretim sastaptajām grūtībām.
• Precēts pāris par šķiršanos domā tikai ārkārtējos gadījumos, turpretim neprecētie pāri bieži vien apsver šķiršanos kā bēgšanas ceļu no ikdienas sarežģījumiem.
• Sociālajai videi (radi draugi, darba kolēģi) ir tieksme ar lielākām cerībām raudzīties uz stabilitāti laulāto attiecībās, turpretī ar neprecētiem pāriem šādu stabilitāti nesaista.
• Laulībās nepastāv „kauna traips”, no kā cieš pāri, kuri tikai dzīvo kopā. Liberālajās sabiedrībās šis faktors krietni samazinājies, bet tas joprojām ir ļoti aktuāls parējās pasaules daļās.
• Daudzi neprecēti pāri nolemj apprecēties pēc tam, kad kopā nodzīvojuši vairākus gadus, un pat pēc tam, kad pasaulē ir nākuši bērni. Tas pierāda, ka viņi paši laulības uztver kā soli uz priekšu, kā stadiju, kurā rodams augstāks saistību un stabilitātes līmenis.
• Kad izjūk laulības, likums neparedz, ka bērniem un tam dzīvesbiedram, kurš ir bērnu aizbildnis, pienākas finansiāls atbalsts. Tas attiecas arī uz pāriem, kuri dzīvo civillaulībā, bet ne uz tiem, kuri vienkārši dzīvo kopā bez jebkādām juridiskām saistībām. [ ..] Turklāt dzīvošana kopā ārpus laulības ir nozīmīgi juridiski zaudējumi, it sevišķi šķiršanās vai nāves gadījumos.7”

SAVUKĀRT

„Neprecētiem pāriem

• .. biežāk sastopama vardarbības izpausmes pret sievieti un bērniem ja tādi ir.
• .. sievietei ir atšķirīgas cerības attiecībā uz vīrieti. Bieži vien viņa tic, ka abu kopā dzīvošana novedīs pie laulībām, Turpretim viņam nav šāda skatījuma uz dzīvi.
• .. sievietēm un bērniem, ja tādi ir, vērojama augstāks depresijas līmenis un zemākas vispārējās apmierinātības radītājs.
• .. bērniem ir augstāks risks nebūt juridiski aizsargātiem šķiršanās gadījumā.8”

Kāpēc tētis un mamma nav bērnu varoņu sarakstā?

Ulvis Kravalis, lektors: Tiekoties ar jauniešiem, jautāju, kas ir viņu varoņi – cilvēki, kuriem viņi grib līdzināties. Dažiem tādu vispār nav, citi smiedamies piemin Supermenu, bet tikai katrā trešajā skolā viens vai divi bērni nosauc mammu un tēti. To dzirdot, sažņaudzas sirds, jo ļoti gribētos, lai mani bērni teiktu, ka viņiem varonis ir tētis un māmiņa. Es ticu, ka tas ir daudz svarīgāk nekā nopelnīt 100 latus vai iesēsties par trīs gadiem jaunākā mašīnā. Kā jaunāks mašīnas modelis man var palīdzēt vairāk mīlēt manus bērnus? Kā 100 lati manā kontā var darīt laimīgāku manu sievu? Mēs dzīvojam patēriņa laikmetā, tāpēc bieži vien šķiet, ka mūs laimīgus darīs kāda ļoti iekārota lieta. Taču, tiklīdz to iegūstam, saprotam, ka īsti laimīgi tomēr nejūtamies. Laimes sajūtu dāvā attiecības, nevis lietas.9

Kā un kad attiecības pārtraukt, ja kļūst skaidrs, ka tām nav nākotnes?

Jautājums: „Man ir radies kāds jautājums – kā pareizi pateikt puisim, ka man viņš neinteresē?” (M., 16 gadi)

Atbild Leida Ozoliņa: Tas ir labi, ka vēlies būt atklāta pret puisi un tai pat laikā, nevēlies viņu sāpināt. Nereti meitenes un arī puiši jūtas vainīgi, ka nevar atbildēt ar to pašu, kad pretējā dzimuma pārstāvis izrāda uzmanību. Īpaši tas ir gadījumos, kad puisis, piemēram, ir ļoti jauks pret meiteni, dāvina ziedus, dāvaniņas, saka mīļus vārdus vai ik pa laikam patīkami pārsteidz. Šādā gadījumā ir ļoti svarīgi būt atklātai pret puisi, un noteikti nevajag justies vainīgai, ka Tev viņš neinteresē.

Lai gan katrs atraidījums ir sāpīgs, vēl sāpīgāk puisim būtu, ja viņš uzzinātu par tavām patiesajām jūtām, – ka esi kopā ar viņu aiz žēluma. [..]

Protams, var būt gadījums, kad puisis ir uzstājīgs un jebkurā gadījumā turpina izrādīt uzmanību. Mans padoms ir – esi atklāta uzreiz un nevelc garumā –- pastāsti puisim, ko patiesībā domā. Jo ātrāk, jo labāk! Atceries, ka Tu to dari arī viņa paša dēļ!

Pirms runā par to, ka Tev viņš ir vienaldzīgs, pastāsti par labajām īpašībām, ko Tu viņā saskati. Pastāsti viņam par to, ka Tu tici, ka jums katram kaut kur ir īstais/īstā un ka jūs abi noteikti neesat domāti viens otram. [..]

Mēģini runāt tā, lai puisis nezaudē pašvērtību un nejūtas pie kaut kā vainīgs. Protams, ja tas ir kāds uzmācīgs un nekaunīgs puisis, tad pasaki īsi un konkrēti, ka nekas nesanāks. Mēs jau neiemīlam kādu viņa īpašību dēļ vai tāpēc, ka kāds ir labāks par otru. Mēs vienkārši mīlam ar sirdi, nevis ar prātu. Puisim var būt pat vislabākās īpašības, kādas vien Tev ir svarīgas, bet  – ja nav tas klikšķis, tad nav. Tāpēc – esi godīga! 10

Nepamatoti iemesli laulībai

 No grāmatas „Kopā uz mūžu!” (Autori: Dr. Hulians Melgosa un Anete D. Melgosa):

„Bieži vien laulības dzīve kļūst nekontrolējama un var pat beigties ar šķiršanos, ja pāris laulībā stājies nepareizu, aplamu [pat muļķīgu] iemeslu dēļ. Piemēram:

• Precēšanās kā sacelšanās veids. Daži jaunie cilvēki nolemj apprecēt tieši to cilvēku, kuru vecāki nepieņem.
• Laulības fiziskās pievilcības dēļ. Pievilcība kā vienīgais laulības kritērijs rada risku, jo tā ir īslaicīga parādība. Ja laulība tiek veidota balstoties uz partnera ārējo izskatu, tā ilgs tikai tik ilgi, kamēr pastāvēs partnera skaistums, bet tas ar gadiem var mazināties.
• Laulības žēluma dēļ. Ir gadījumi, kad vīrieši vai sievietes nevar izbeigt attiecības sāpju dēļ, ko šāda šķiršanās nodarītu viņu partneriem. Ir arī tādi, kuri apprecas, lai palīdzētu partnerim atrisināt kādu problēmu (piemēram, atkarību no alkohola). Žēlums nav mīlestības aizvietotājs, un šādas laulības parasti ilgst tikai īsu brīdi.
• Laulības naudas dēļ. Kad vienīgais pievilkšanas spēks ir ekonomiskā stāvokļa uzlabošana, kad netiek ņemti vērā citi, kopdzīves kritēriji, ar naudu vien nepietiek, lai atrisinātu problēmas, kas ar laiku radīsies attiecībās.
• Laulības kā bēgšana. Jauni cilvēki, kuri dzīvo saspringtā ģimenes situācijā, laulības var uzlūkot kā piemērotu veidu izkļūšanai no šīs situācijas. Laulības dažiem var nozīmēt neatkarību no vecākiem, ar kuriem viņiem ir sliktas attiecības.
• Laulības lai aizmirstu iepriekšējo šķiršanos. Kad tiek pārtrauktas kādas attiecības, dažreiz vērojama tendence uzsākt citas attiecības un sasteigt laulības. To parasti dara aiz spīts, vai arī lai atvieglotu sāpes, ko izraisījusi iepriekšējā šķiršanās.

Nevies no šiem iemesliem nav pamatots lai nodibinātu attiecības visam mūžam. Lai gan laulības, kas sāktas nepareizu iemeslu dēļ, dažkārt var pārvērsties laimīgās attiecības, tomēr vajadzētu paturēt prātā augsto riska līmeni tajās attiecībās, kas nav balstītas mīlestībā. 11”

Kādas ir attiecību formas un to nosaukumi mūsdienu sabiedrībā?

Līdztekus valsts atbalstītam un aizsargātām attiecībām starp vīrieti un sievieti, kuri viens otram solījuši uzticību laulībā, ir dažādi citu attiecību veidi, dažus no kuriem varētu saukt par laulības dzīves surogātiem, piemēram, partnerattiecības, kuru ilgums ir ļoti atšķirīgs. Runa nav par parastu draudzību, bet dzimumattiecībām.

Šādas attiecības var būt dažāda ilguma. Sākot ar vienu kopā pavadītu nakti un beidzot ar attiecībām vairāku gadu ilgumā. Kaut kas tomēr attur dažus pārus, kuri ilgstoši dzīvo kopā, stāties laulībā. Kas tieši?

Varbūt iemesls ir citu cilvēku viedoklis, plašsaziņas līdzekļu, sabiedrības spiediens? Vai nav tā, ka sabiedrībā tiek radīts maldīgs priekšstats, ka laimīgi ir tie, kuri maina dzimumattiecību partnerus kā cimdus? Vēsturiski šāda tipa vīriešus, piemēram, sauc par „donžuāniem” (no renesanses laikmeta lugas par spāņu izcelsmes „brunču mednieku”: Donu Huanu). Masu mediji kā vienu no reklāmas iedarbīgākajiem paņēmieniem izmanto kailu sievietes ķermeni, seksualitāti, flirtu. Arī filmās nereti par galveno intrigu kļūst attiecību izjukšana, neuzticība, laulību krīze, bieža dzimumdzīves partneru maiņa. Tas piešķir sižetam spraigumu un pikantumu. Līdz ar to vairāk skatītāju maksā par filmas noskatīšanos. Kino industrija pelna ne tikai uz cilvēku emocijām, bet arī uz vājībām. Līdzīgi rīkojas dažādas atkarību industrijas, piemēram, pornogrāfiskie izdevumi. Tas kopumā veido zināmu gaisotni un rada priekšstatu par uzticību laulībās – kā novecojušu un reāli dzīvē neīstenojamu principu. Moderni daudziem šķiet visu laiku būt īstā partnera meklējumos. Tas nekas, ka meklējumi nekad nebeidzas, bet rezultātā cilvēki – tā arī neatraduši dzīves draugu, pēc šķiršanām un neskaitāmiem dzimumsakariem – piedzīvo vecuma vientulību un nereti mirst pamestībā. Pakaļdzīšanās laimei, ko saprot kā neierobežotu baudu un daudz naudas, ir galvenais dzīves motīvs lielā daļā Rietumu sabiedrības. To kā ideālu piedāvā masu kultūrā. Tāpēc daudziem cilvēkiem gribas izmēģināt to – par ko rāda filmās, ko redz reklāmās, uz ko mudina patērēšanas mārketinga stratēģijas.

Lektors Ulvis Kravalis: Kāds franču izcelsmes antropologs veica pētījumus, lai noskaidrotu, kā rodas mūsu vēlmes. Vienā no eksperimentiem viņš telpā nolika desmit rotaļlietas – lelles, zvēriņus, automašīnas, lai būtu dažādība. Pēc tam ieveda bērnus un lūdza, lai katrs izvēlas savu rotaļlietu. Izrādījās, ka vispieprasītākā bija rotaļlieta, ko paņēma pirmais bērns. Arī citi mazuļi gribēja tieši to mantiņu, kaut vēlāk atzina, ka ar to nemaz tik ļoti negribas spēlēties. Apkopojot daudzu eksperimentu rezultātus, pētījuma autors nonāca pie secinājuma, ka vairums cilvēku savas vēlmes aizgūst vai nokopē no citiem. Sabiedrībā ir apmēram 4–5 % cilvēku, ko zinātnieks Kens Vilbers dēvē par laikmeta praviešiem, kuri iet savu ceļu un attīsta savu patieso identitāti. Idejas, kas rodas viņiem, pēc tam kopē visi pārējie. 12

Kā un kāpēc mūsdienās senāk lietotus jēdzienus, kas saistīti ar cilvēku attiecībām, nomaina citi?

Kāds vecs sakāmvārds saka: „Iesēj domu – novāksi rīcību, iesēj rīcību – novāksi ieradumu, iesēj ieradumu – novāksi raksturu, iesēj raksturu novāksi dzīvi”.

Tātad svarīgi kādas ir mūsu domas, priekšstati, vērtības. Tās ietekmē rīcību un veido ieradumus. Ieradumi veido dzīvi. No sliktiem ieradumiem ir grūti tikt vaļā. Labus, veselīgus ieradumus jākopj visu mūžu. Taču domas parasti tiek izteiktas noteiktos vārdos. Dažādās kultūrās, kā jau iepriekš noskaidrojām, nozīmīgi jēdzieni var nebūt, bet to vietā tikt lietoti citi, vai otrādi. Piemēram, vairākus sengrieķu valodas vārdus (eros, agapē, filia) latviešu valodā tulko ar vienu vārdu ‘mīlestība’. Taču minēto vārdu nozīme bijusi atšķirīga.

Arī mūsdienās laikraksti, televīzija, grāmatas un internets piedāvā mums dažādus jēdzienus ar kuriem operēt, lai izteiktu svarīgas mūsdienu dzīves norises, izjūtas, vērtības. Daži senāki vārdi un jēdzieni devalvējas, it kā „nolietojas”. Šķiet, ka ar tiem vairs nevar precīzi izteikt notiekošo. Tos vairās izmantot un aizmirst. Taču līdz ar vārdiem var aiziet nebūtībā arī pašas vērtības, ko vārdi savulaik apzīmējuši. Izmaiņas domāšanā sākas valodā – ar vārdiem, kurus lietojam.

Andrejs Mūrnieks, pedagogs, vadībzinātņu doktors: „Vērtību maiņa notiek valodā. Pakāpeniski dažus līdz šim nozīmīgus vārdus aizstāj citi.

Laulības vietā pamazām tiek lietots nenoteiktais jēdziens “partnerattiecības”, turklāt nešķirojot, vai runa ir par nereģistrētu laulību, nejaušiem gadījuma sakariem vai homoseksuālām attiecībām. Jebkuru citu attiecību pielīdzināšana laulības institūcijai būtībā padara to lieku, nenozīmīgu.  Lai gan daudzi nereģistrē savas attiecības laulībā, taču – vai tāpēc vien, ka daudzi ne vienmēr ievēro satiksmes noteikumus, tos vajadzētu atcelt pavisam? [..]

Mīlestības vietā mūsdienās vairāk runā par „seksu”. Pēc iespējas agrāk! Nav svarīgi, ar ko, ka tik būtu droša kontracepcija. Medijos un izklaides žurnālos jaunieši tiek netieši un tieši mudināti uz agrīnākiem dzimumsakariem. Protams, nevaram izlikties, ka seksa vispār nav (kā Padomju Savienībā). Bet tas vēl nenozīmē pretējo galējību, ka ārpus seksa nav nekā cita.

Dažkārt izmaiņas attieksmē pret mīlestību un laulību tiek izskaidrotas ar pārmaiņām sabiedrībā.

Attīstības jeb progresa jēdzienu aizstājušas “pārmaiņas”, jo sabiedrība pazaudējusi kopējās vērtības un mērķi. Pārmaiņas patiešām notiek un arvien straujāk. Tomēr, visām pārmaiņām summējoties, mēs vai nu attīstāmies, vai degradējamies kā sabiedrība. Un tas parādās statistikā. Demogrāfijā statistika pārmaiņu virzienu parāda viennozīmīgi:  izmirstam. [..]

Radošumu un radīšanu aizstājusi „patērēšana”. Cilvēki vairs neprot dzīvot bez lietām, ļoti pārdzīvo to pirkšanu un pārdošanu, daudz mazāku nozīmi pievēršot garīgajai dzīvei, savstarpējām attiecībām. Tiek uzskatīts, ka es esmu tas, kas man pieder. Taču tas nesniedz gaidīto apmierinājumu – seko vilšanās, depresija, pašnāvības. [..]

Ģimeņu vietā politikā mēdz vairāk runāt par „mājsaimniecībām”. Protams, tas ir lietojams termins ekonomikā. Taču tas nevar aizstāt ģimeni. Ģimeni raksturo radniecība un attiecības. Mājsaimniecību – tikai kopīgs īpašums un budžets.

Pienākumus gandrīz pilnībā aizēnojušas „tiesības”. Laulība un ģimenes dzīvē līdztekus tiesībām vienmēr ir arī pienākumi. Varbūt tādēļ daļa cilvēku uzskata laulību par apgrūtinošu?

Daži iepriekšminētie jēdzieni var papildināt senākos, bet ne aizstāt (piemēram, tiesības papildina pienākumus). Taču citi minētie jēdzieni – kā vērtību nozīmes nesēji – ir nesavietojami. Jāizvēlas vai nu viens, vai otrs (piemēram, vai nu jālaulājas, vai jāpaliek valstiski neaizsargātās „partnerattiecībās”).

Ģimenes vērtība un ģimenes pastāvēšana nav atraujama no plašāka vērtību kompleksa – mīlestība, laulība, pienākumi, saticība, radošums, piedošana, uzticība, ko, neapdomīgi spēlējoties, varam pazaudēt.” 13

Kā izvēlēties pareizi?

Kas ir neizvēlīgums un kas neizlēmība?

Attiecībās problēmas rada

• gan neizvēlīgums,
• gan neizlēmīgums.

Abi vārdi skan līdzīgi, bet ir pretēji pēc nozīmes. Pirmajā gadījumā runa ir par izvēlēm, kuras izdara vieglprātīgi, neapdomājot sekas. Otrajā gadījumā runa ir par izvēlēm, kuras novilcina – neizlēmības dēļ.

Neizvēlīgums izpaužas bezatbildīgos gadījuma sakaros, iesaistoties apšaubāmās kompānijās, bieža draugu maiņa, nereti tiek izmēģināti arī dažādi palīglīdzekļi prieka gūšanai un laba garastāvokļa uzturēšanai, kas drīz vien noved pie atkarībām (alkohola, narkotiku atkarībām).

Neizlēmīgums – tā ir pasivitāte, apātija un nespēja patstāvīgi pieņemt lēmumus, vilcināšanās, drosmes trūkums, nespēja manīt savu dzīvi. Tas var kļūt par bremzējošu cilvēka īpašību. Neizlēmīgums un apātija var parādīties arī pēc neizvēlīgu gadījuma sakaru periodiem, kad viss kļūst vienalga. Cilvēks kļūst neizlēmīgs ne tāpēc, ka būtu kautrīgs pēc dabas, bet gan tāpēc, ka viņš visu jau ir izmēģinājis, taču iestājusies pilnīga vienaldzība un depresija. Grūti pieņemt lēmumu nelāgo dzīves veidu pārtraukt.

Daudzas izvēles ir līdztiesīgas, bet nav vienādas

• Ļoti daudzas izvēles (izņemot apzināti destruktīvas vai pretlikumīgas) patiešām ir tiesību ziņā līdzvērtīgas.
• Taču tās nozīmes ziņā nav vienādas. Izlasīt grāmatu, aiziet uz koncertu vai baznīcu nav tas pats, kas apmeklēt diskotēku, krogu vai bordeli.
• Filozofs no ASV Amitaijs Etcioni uzskata: Kad jebkura izvēle ir iespējama un attaisnojama, kad visi ceļi ir vaļā, bet orientieru nav, ļaudis baidās no dzīves tikumiskā tukšumā.14
• Viņš uzsver, ka pārāk individualizētājā Rietumu sabiedrībā, īpaši ASV, ir nepieciešams stiprināt kolektīvās vērtības un noteikt robežas individuālismam.

Uzdevumi

Nozīmīgākās izvēles un to sekas

• Dažas pašas svarīgākās izvēles nosaka turpmākās iespējas dzīvē. Nepareiza sākotnējā izvēle nereti pat izslēdz daudzas turpmākās izvēles iespējas. Piemēra, ja cilvēks neiemācās lasīt, viņš faktiski ir nolemts izstumtībai no sabiedrības.
• Divas nopietnākās izvēles, kas ietekmē visu cilvēka dzīves ceļu, ir: izglītība un ģimene.
• Neapgūta vai nepilnīgi apgūta izglītība bieži vien liedz iegūt labu darbu un traucē karjerai. Laba izglītība savukārt paver iespējas iegūt labu un interesantu darbu, ir pamats turībai, pārticīgam, radošam dzīves veidam.
• Līdzīgi ir ar ģimeni. Ja laulāto starpā ir saskaņa, viņi ne vien labi jūtas un veido mājās atpūtai un kopīgiem bērniem labvēlīgu, saticīgu vidi, bet viens otru balstot var gūt arī labus panākumus dzīvē, veidot kopīgu biznesu, radoši papildināt viens otru.
• Kļūda laulātā drauga izvēlē vai pārprasts ģimenes modelis turpretī noved pie vilšanās personiskajā dzīvē un nereti – arī pie problēmām darbā.
• Valsts līmenī, šādām kļūdām summējoties, notiek dzimstības skaita samazināšanās. Tas var novest pat pie latviešu tautas izzušanas, līdzīgi kā tas notika ar indiāņiem vai lībiešiem.
• Nepilnas ģimenes, kuras pametis vai nu tēvs vai māte, ir risks bērniem. Viņiem tiek liegta dabīgas ģimenes vide, kas ir vislabvēlīgākā vieta, kur attīstīties bērnam, nereti vecāku šķiršanās rada psiholoģiskas smagas traumas.

Cilvēku izvēles, kas notiek individuālajā līmenī, galu galā ietekmē veselas nozares nākotni, un pat visas tautas. Laulību šķiršanas, kas parādās statistikā, ietekmē to vai bērni dzimst pietiekamā skaitā. Nepietiekams bērnu skaits samazina skolēnu skaitu skolās, skolas ir jāslēdz. Ģimenes, kuru dzīves vietu tuvumā vairs nav skolu, izbrauc no valsts vai dodas uz pilsētām, kurās ir skolas. Latvijas valsts iedzīvotāju skaits krītas tādēļ, ka 1) ir mazāk piedzimušo nekā nomirušo, 2) daudzi izbrauc no Latvijas uz citām zemēm.

Lai tev būtu labi, ieteicams veidot attiecības nopietni, izvēlēties savas dzīves biedru un dibināt stabilu ģimeni. Valsts ģimenei aizsardzību un palīdzību garantē – īpaši, ja ir noslēgtas laulības. Laimīgā laulību savienībā dzimst bērni un vislabāk tie attīstās mīlošā ģimenē. Bērni nodrošina vecākiem vecumdienas. Bērni nepieciešami, lai Latvija pastāvētu.

Tas viss atkarīgs no tavas izvēles: kādu dzīves un attiecību modeli izvēlēsies. Protams, tas atkarīgs arī no valsts atbalsta un no mums visiem Latvijā – vai spēsim demogrāfisko un ekonomisko krīzi pārvarēt. Tāpēc mācīsimies izvēlēties un pieņemt lēmumus atbildīgi.