Ceļā uz ģimeni

Sadzīve Kā plānot ikdienu, taupīt un tērēt?

Informatīvā ģimenes tāfele

Informatīvā tāfele var palīdzēt organizēt tavas ģimenes dzīvi. Tai jābūt visiem pieejamā un redzamā vietā, ar pietiekošu lapiņu daudzumu un rakstāmo. Pildspalvu vislabāk ir piesiet, lai to nevar paņemt un aiznest uz citu vietu. Bet vienam no ģimenes locekļiem jāuzņemas atbildība, lai noņemtu vecās informācijas lapiņas un sakārtotu informāciju. Vai tu varētu uzņemties šo atbildību?

Kādiem nolūkiem paredzēta informatīvā tāfele:

• Lai uzrakstītu, uz kurieni esi devies, cikos būsi mājās. Vari uzrakstīt draugu telefona numurus, lai vecākiem un vecvecākiem būtu mierīgs prāts. Protams, ka pirms tam jāvienojas, ka viens otru netraucēsiet ar „kontroles” telefona zvaniem. Atstātā informācija rada savstarpējo uzticēšanos. Arī vecāki var atstāt informāciju, uz kurieni ir devušies, lai tu neuztrauktos.
• Kas ir beidzies un jānopērk. Ja ir beidzies veļas pulveris, šampūns, salvetes…, tad var sākt veidot sarakstu, kurš noderēs, dodoties uz veikalu.
• Kad un kādi maksājumi jāveic vai kad jāpaziņo skaitītāju rādītāji. Tas ir svarīgi, lai nenokavētu maksājumus vai informācijas sniegšanu. Ja kāds ģimenes loceklis to jau ir izdarījis, tad var pielikt arī savu komentāru. Ja dzīvo privātmājā, tad svarīgi noteiktā dienā sagatavot atkritumu konteineru izvešanai, pretējā gadījumā būs jāgaida līdz nākošajai reizei. Svarīga ir informācija: kuros datumos jāizkarina karogs pie privātmājas. Var izveidot arī ģimenes locekļu un draugu dzimšanas un vārda dienu sarakstu.
• Steidzami pierakstāmi telefona numuri vai cita informācija. Tāfele būs laba vieta, kad kaut kas steidzami jāpieraksta – telefona numurs vai kāda informācija.
• Īpašai informācijai! Tu varbūt gribi pateikties vecmāmiņai par gardajām pankūkām. Turklāt to redzēs arī pārējie. Bet varbūt vari uzrakstīt, ko vēlētos vakariņās: kas zina – varbūt tavas vēlmes arī piepildīsies.
• Var piespraust pasūtījuma kvītis. Ja labošanā nodoti apavi vai ķīmiskajā tīrīšanā apģērbs. Vienmēr redzama kvīts palīdzēs atcerēties, kas un kad jāizņem. Turklāt to redzēs arī ģimenes locekļi un varēs tev atgādināt vai pat, ja viņiem sanāks pa ceļam, arī izņemt un atnest uz mājām.

Var nopirkt jau gatavu no korķa koka veidotu tāfeli. Vēl vajag  spraudītes, lai piestiprinātu lapiņas un kārbiņu arī pašām lapiņām. Bet tāfeli vari izdomāt un izveidot arī pats, tā dodot savu ieguldījumu ģimenes dzīves organizēšanā un uzlabošanā.

Ko un kā var taupīt?

Taupīt var naudu, materiālus un pārtikas produktus, laiku, savus spēkus… Varbūt kādreiz, ietaupot naudu – kaut ko nenopērkot, bet pašam izgatavojot vai salabojot, patērējam laiku, bet iegūstam prieku, ka paveicām to paši, un varbūt arī kaut ko iemācījāmies.

Pasaulē notiek tik daudz interesantas pārmaiņas. Runā par ilgtspējību gan ekonomikā, gan politikā, gan izglītībā, gan ikdienas dzīvē… Parādās jauni termini un to skaidrojumi. Te būs tikai daži, saistīti ar ikdienas dzīvi. Turklāt tu vari arī aktīvi iesaistīties!!!

Slow Food (Lēnā ēšana) kā pretstats Fast Food (Ātrā ēšana). Slow Food mūs mudina gatavot pašiem mājās no vietējiem un sezonas produktiem. Domāt par to, lai produktus neizmestu atkritumos. Žurnālā GEO (2012, VI) ir minēti fakti: „Pārāk daudz labu produktu nonāk atkritumos. Ar ēdienu, kuru izmet eiropieši, varētu pabarot visus planētas bada cietējus – turklāt dubultā”. SlowFood ir arī interese par tradicionāliem produktiem un ēdieniem, kurus vajadzētu saglabāt, lai mēs būtu interesanti arī pārējiem.

Vienas skolotājas stāsts: „Pirmo reizi Dānijā biju 18 gadus atpakaļ. Piedalījos izglītības pieredzes apmaiņas projektā. Dānijas kolēģi mūs uzņēma savās ģimenēs un arī mūs baroja. Toreiz daudz kas pārsteidza mājsaimnieces rīcībā. Pārtikas produktus brokastīm iepirka vienu reizi nedēļā. Mums piedāvāja musli ar pienu vai jogurtu; sviestmaizes ar šķiņķi un sieru, salātu lapas; grauzdiņus ar apelsīnu vai kazeņu ievārījumu;  sulas;  kafiju.  Protams, ka to visu viens cilvēks apēst nevarēja, bet bija dažādu brokastu produktu un ēdienu izvēle katru rītu. Savukārt vakariņām produkti tika iepirkti, katru dienu braucot mājup, un tikai tik daudz, cik mēs, 4 cilvēki, varējām apēst, turklāt porcijas bija pieticīgas, bet, kā vēlāk sapratām, ļoti sabalansētas uzturvielu ziņā. Turklāt, ja kaut kas netika apēsts, tad tas tika atbilstoši atkritumu šķirošanas principiem izmests un visi trauki tika novākti un nomazgāti. Pat nebija iespēja, ka palikušo ēdienu kāds apēdīs vēlāk, vai to saliks bļodiņās un kārbiņās un sakārtos ledusskapī. Turklāt, dzīvojot otro nedēļu, uztvērām, ka ēdienkarte atkārtojas: pirmdien – cūkgaļa; otrdien – veģetārā biezeņzupa, trešdien – zivs…. No vienas puses vienmuļi, bet no otras puses – sabalansēts uzturs”.

Slow Fashion (Lēnais apģērbs). Ideja izveidojusies no Slow Food. Tas nozīmē – šūt nevis no jauniem materiāliem, bet pārveidot un pāršūt jau esošo apģērbu. Pirkt nevis jaunu apģērbu, bet gan no „otro roku veikala”. Lai taupītu resursus, materiālus un nepiesārņotu vidi apģērbu izmetot.

Recycling – otrreizēja izejvielu un materiālu izmantošana. Šī ideja ir ieguvusi popularitāti visā pasaulē. Kā izmantot makulatūras papīru, polietilēna maisiņus un daudzus citus materiālus.

Erasmus apmaiņas programmas studenta stāsts: „Somijā viens no tradicionālajiem amatniecības veidiem ir bērza tāss pinumi – grozi, kārbiņas, vāceles, vēlāk arī somas un citi sadzīves priekšmeti. Lai pasargātu bērzus, tāss tika aizstāta ar makulatūras papīru. No žurnālu, avīžu, reklāmas bukletu lapām, konfekšu papīriņiem loka sloksnes un tad pin kārbas, grozus un citus priekšmetus.”

No polietilēna maisiņiem gatavotu materiālu sauc par PLARN. Maisiņus griež slejās, tad dažādos veidos stiprina un izmanto dažādās rokdarbu tehnikās – auž paklājus, tamborē un ada somas.

Recycling idejas var noderēt laika pavadīšanai ar draugiem vai vakarēšanai.

Kā taupīt naudu!

Nav universālāka veida par uzskaiti. Pamēģini vismaz vienu nedēļu pierakstīt visus savus pirkumus. Lai tie būtu labāk pārskatāmi, sadali tos grupās, atkarībā no saviem pirkumiem un tēriņiem.

• Izveido savu tēriņu tabulu atbilstoši saviem maksājumiem. Ja pirmo nedēļu, tēriņus un pirkums grūti sadalīt grupās, tad mēģini tos sagrupēt pēc pirmās nedēļas.
• Aplūko pierakstus un izanalizē tēriņus un pirkumus. Apskati, kura grupa ir visietilpīgākā. Vai, kaut ko nevar samazināt. Galvenais, apskati našķu grupu un izlem, bez kā var iztikt vai ko var aizstāt ar lētākiem un veselīgākiem našķiem. Ja tas ir transports, varbūt vari braukt ar velosipēdu vai iet kājām. Tā ietaupīsi naudu un kustēsies.
• Aprēķini, cik liels var būt ietaupījums. To vari sakrāt vairākus mēnešus un veikt lielāku pirkumu vai taupīt neparedzamiem gadījumiem.

Ejot uz pārtikas veikalu, vienmēr iepērcies tikai pēc saraksta. Neiekrīti reklāmas lamatās, nopērkot akcijas preces, kuras, lai gan ir lētākas, tomēr tev nebūt nav vajadzīgas.

padoms Pieraksti savus tēriņus vienu mēnesi, pēc tam veic analīzi. No kā tu varētu atteikties? Kuri tēriņi nav lietderīgi?

Vai var iztikt vispār bez naudas?

Cilvēki kādreiz tā ir dzīvojuši. To sauc par naturālo saimniecību, kad viss tiek saražots savām vajadzībām. Tad atklāja, ka ja kaut kas paliek pāri vai kāds cits to var pagatavot ātrāk un kvalitatīvāk, tad ir iespēja samainīt pret kaut ko citu. Pārtikas produktus pret māla traukiem, arklu pret aitu…

Žurnālā „Sestdiena” 2013. Gada 18.-24. oktobra numurā bija interesants raksts par pieredzi pasaulē un Latvijā, lai izdzīvotu bez naudas. Protams, ne jau pilnīgi bez naudas, bet dažus darījumus gan varētu veikt:

• Atbrīvojies no lietām Rīgā. Šī ideja ir aizgūta no Dānijas. Atbrīvojies no lietām Rīgā interesentu grupa ir izveidota Facebook vietnē. Parasti tās ir nevajadzīgas grāmatas, dažādi sīkumi, bērnu drēbes, kuras var iemainīt pret citām lietām vai pārtikas produktiem. Paši iesaistītie saka, ka tā veidojas arī kontakti ar interesantiem cilvēkiem.
• Tautas veikals tautai. Šādu veikalu 2009. gadā Raunas iedzīvotājs Vladimirs Mickevičs ir izveidojis savā dzimtajā pilsētā. Tas ir reāls veikals – vieta, kur var veikt abpusēji derīgus darījumus – iemainot sev nepieciešamās lietas pret citām vai pārtikas produktiem. Tā nekādā gadījumā nav atbrīvošanās no lietām, kuras cilvēki grib mest ārā. Par šo maiņas procesu Vladimirs sev patur 10%. Ja maina gaļu pret kartupeļiem, tad starpniekam vakariņu tiesai jau pietiks!
• Tiešā pirkšana. Tiešie pircēji pērk no ražotājiem. Visbiežāk tie ir bioloģiskie pārtikas produkti, kurus audzētājs un ražotājs noteiktā laikā un vietā pieved pircējiem. Produktu cena ir tāda, kādu vēlas ražotājs bez iesaiņošanas, piegādes un tirdzniecības izmaksām. Turklāt ražotājs ir ieinteresēts uzrādīt patiesos apjomus un maksāt no tiem nodokļus, jo realizētās produkcijas apjoms ietekmē piešķirtās subsīdijas. Veidojas pat Eko subkultūra, jo, piemēram, katrs pircējs nāk ar savām burciņām, vāciņiem, tā nepiesārņojot vidi un nepatērējot materiālu resursus.