Ceļā uz ģimeni

Ēdiens Kā paēst interesanti un veselīgi?

Tradicionālais uzturs

Tradicionālais uzturs Latvijā tāpat kā citur pasaulē ir veidojies atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma, klimatiskajiem un vēsturiskajiem apstākļiem. Mums ir izteikti gadalaiki un tiem atbilstoša ēdienkarte. Kā visām tautām, arī mums ir ar ko lepoties – pelēkie zirņi, rupjmaize, Kurzemes sklandrauši, ķimeņu siers. Daudzus no šiem produktiem un ēdieniem pat vairs nepazīstam un paši neprotam gatavot. Visbiežāk šāda vajadzība rodas, ja braucam uz ārzemēm un zinām, ka mums par to būs jāstāsta vai pat jāgatavo. Un vēl, ja jāuzņem ciemiņi. Bet ir jauki zināt un prast pagatavot dažus ēdienus arī pašrocīgi.

Kādas mātes stāsts: Kad mans dēls Erasmus studentu apmaiņas programmas ietvaros mācījās Somijā, es braucu viņu apciemot. Viņš bija sadraudzējies ar vietējiem somu studentiem un ar studentiem no Austrijas un Vācijas. Viņiem bija tāda pieredze, ka vecāki, kuri brauca apciemot savus bērnus, gatavoja savu nacionālo ēdienu un cienāja pārējos. Es bez vilcināšanās izvēlējos cept speķa pīrāgus – visos latviešu godos iecienītos pusmēness formas mīklas izstrādājumus. Turklāt cepu nevis es viena, bet cepām un ēdām visi kopā. Bija gan jautrība, gan jauna recepte. Ir tik patīkami kaut ko iemācīt arī citiem!

Iemācies arī tu gatavot kaut dažus mūsu senos un tradicionālos ēdienus. Varbūt tie pat kļūs par tavu vizītkarti vai meistarstiķi, ar ko pārsteigt viesus vai ņemt līdzi ciemakukulim. Tas varētu būt arī labs aizsākums uzsākt vakarēšanu, kad draugi sanāk kopā, kopīgi atpūšas, kaut ko padara un jaunu iemācās.

Šādos pasākumos neaizstājami palīgi tev var izrādīties vecāki un vecvecāki, kuru padoms var būt ļoti noderīgs gatavošanas laikā. Turklāt tā tu vari arī apgūt paaudžu noslēpumus, lai tev izdotos visgardākie pīrāgi, zirņu pikas vai cits tradicionālais gardums.

Sklandrauši

Sklandrauši

Foto: Elvijs Menniks

Sklandrausi var uzskatīt par kurzemnieku virtuves vizītkarti. Tos parasti cep plaukstas lielumā – 10-12 cm diametrā. Dižrauši var būt pat lielāki. Bet kā uzkodas tos labāk cept mazus – 6 -7 cm diametrā. Sklandu raušus vajadzētu sacept tik daudz, cik uzreiz var apēst, jo pastāvot to mīkla paliek mitra, un sklandu rausis vairs nav tik kontrastains savā faktūrā: kraukšķīgā mīklas pamatnīte pret maigo dārzeņu pildījumu.

Mīkla:
200 – 250 g rupjo rudzu vai kviešu miltu
25 g cūku tauku vai sviesta
100 ml ūdens
1 ēdk. cukura
1/2 tējk. sāls

Burkānu pildījums:
200 g burkānu
25 g cukura
15 g skābā krējuma
1 ola
10 g kviešu miltu
sāls

Kartupeļu pildījums:
125 g kartupeļu
15 ml piena
10 g sviesta
sāls

1. Miltus izsijā uz galda virsmas un vidū izveido bedrīti. Saplucina taukus vai sviestu, pielej siltu ūdeni, kurā izšķīdināts cukurs un sāls, tad samīca stingru un labi veltnējamu mīklu.
2. Mīklu izveltnē 2-3 mm biezā plāksnē, izspiež diametrā 10 cm lielus riņķus un krokojot uzloka 1 cm augstu maliņu. Mīklas aplīšus liek uz cepamās formas. Katrā aplī iepilda plānu kārtiņu kartupeļu pildījuma masu, virs tās liek burkānu pildījuma masu.
3. Sklandu raušus cep cepeškrāsnī 10-15 minūtes 200 grādu temperatūrā, līdz to virspuse apcepusies zeltaina, bet mīkla ir sausa un kraukšķīga.
4. Burkānu pildījumam paredzētos burkānus novāra ar visu mizu, nomizo un izberž caur sietu. Biezenim pieber sāli, cukuru, pievieno skābo krējumu, olu, miltus un visu samaisa.
5. Kartupeļu pildījumam nepieciešamos kartupeļus nomizo un novāra sālsūdenī, ūdeni nolej, kartupeļus izberž caur sietu, pielej uzvārītu pienu, pievieno sviestu un visu samaisa.

Var arī tā

• Pildījuma virsiņu var noziest ar sakultu olu, tad tas būs spīdīgs.
• Burkānu pildījumam cukura vietā var izvēlēties medu.
• Mīklu var gatavot no rupji maltiem rudzu miltiem; tos var jaukt uz pusi ar kviešu miltiem vai arī izmantot tikai kviešu miltus.

Zirņu pikas

Zirņu pikas

Foto: Elvijs Menniks

Zirņu pikas gatavoja no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Tās ir tipisks Ziemassvētku ēdiens. Agrāk pikas veidoja pat dūres lielumā un sauca par kamoliem. Tās ir laba alternatīva pelēkajiem zirņiem ar speķi. Arī tad, ja pelēkie zirņi savārīti par daudz vai Ziemassvētkos visi nav apēsti. Tad otrajā dienā, tos var savelt pikās. Bet šodien pelēko zirņu pikas varam pasniegt kā latvisku starteri vai sātīgu uzkodu.

200 g pelēko zirņu
100 g kartupeļu
60 g žāvēta speķa
1 sīpols
2 ēdamk. kaņepju
sāls

1. Mērcētus zirņus un nomizotus kartupeļus atsevišķi vāra mīkstus, nokāš un vēl karstus samaļ.
2. Uz pannas apcep mazos kubiņos sagrieztu speķi un sasmalcinātus sīpolus.
3. Kaņepju sēklas apcep uz sausas sakarsētas pannas, atdzesē un saberž miezerī ar piestu.
4. Visas sastāvdaļas savieno, sajauc un vēlreiz izmaļ caur gaļas mašīnu vai sablenderē.
5. No masas veido 4 – 5 cm lielas bumbiņas un liek traukā. Atsevišķi pasniedz rūgušpienu, pienu vai paniņas.

Var arī tā

• · Zirņu pikas var gatavot arī bez kaņepēm un kartupeļiem.
• · Pikas var pārgriezt uz pusēm, likt uz grauzdētas rupjmaizes un pasniegt kā uzkodas.

Pelēko zirņu vietā var izmantot dzeltenos šķeltos zirņus.

Taukšķētie zirņi

Taukšķētie zirņi

Foto: Elvijs Menniks

Bija gadījies gan lasīt grāmatā, gan dzirdēt radinieku bērnības atmiņas, kurās tika pieminēti taukšķētie zirņi. Tos bērniem deva līdzi uz skolu, lai īsinātu garo ceļu vai vienkārši kā našķi. Taukšķētie zirņi ir latviskais popkorns.

Diētiskie taukšķētie zirņi
2 glāzes pelēko zirņu
½ litra ūdens

1. Zirņus pārlej ar ūdeni un mērcē 6-8 stundas. Ūdeni nolej un zirņus nosusina.
2. Biezu pannu, vislabāk čuguna, sakarsē. Zirņus bez taukvielām apcep, līdz tie sāk sprāgt un paliek kraukšķīgi.

Pikantie taukšķētie zirņi
2 glāzes pelēko zirņu
½ litra ūdens
4 šķēles kūpinātas cūkgaļas krūtiņas

1. Zirņus pārlej ar ūdeni un mērcē 6-8 stundas. Ūdeni nolej, uzlej jaunu un zirņus   vāra, līdz tie gandrīz gatavi.
2. Biezu pannu, vislabāk čuguna, sakarsē. Sagriež smalki gaļu, sajauc ar zirņiem un cep, nepārtraukti maisot. Kad zirņi sāk plīst, tie ir gatavi. Zirņus pārkaisa ar sāli un pipariem.
3. Pikantos taukšķētos zirņus pasniedz ar rūgušpienu vai alu.

Var arī tā:

• Pelēko zirņu vietā var izvēlēties arī dzeltenos. Tie ir saldāki un maigāki.
• Zirņus var apcept uz pannas ar vāku, lai zirņi neizlec no pannas vai cepeškrāsnī.
• Zirņu taukšķēšanas process atgādina popkorna gatavošanu no kukurūzas graudiem, kad tie sakarsuši, tad sprāgst un lēkā. Ja uzlikts caurspīdīgs vāks, tad var izbaudīt gatavošanas procesu.

Speķa pīrāgi

Speķa pīrāgi

Foto: Elvijs Menniks

Bez speķa pīrāgiem neiztikt nevienos godos. Tos katrā ģimenē gatavo nedaudz atšķirīgi, bet ar pārliecību, ka tā ir vispareizāk. Ja pajautāsim: kāpēc tieši tā, tad gandrīz vienmēr saņemsim atbildi: „Tā gatavoja mana mamma un vecmāmiņa arī”. Te vairs nav ko iebilst, varbūt var iegūt tikai kādu knifiņu, ko izmantot.

Mīklai
500 g miltu
30 g svaigā rauga
1 glāze piena
½ tējk. sāls
2 ēdamk. cukura
100 g sviesta
1 olas dzeltenums

Pildījumam
300 g kūpinātas cūkas krūtiņas vai šķiņķa
3 sīpoli
Sāls, malti melnie pipari

Pārziešanai
2 olu dzeltenumi
2 ēdamk. ūdens

1. Miltus iesijā bļodā. Vidū izveido bedrīti, tajā ielej siltā pienā iedrupinātu un izšķīdinātu raugu. Pienu ar miltiem sajauc putriņā.
2. Bļodu pārklāj ar dvieli un 10-15 minūtes atstāj siltā vietā. Ieraugs r gatavs, kad masā parādās pūslīši un tās tilpums palielinās. Ieraugam piejauc bļodā atlikušos miltus un visu sajauc.
3. Olas dzeltenumu, mīkstu sviestu, sāli un cukuru ar mikseri saputo viendabīgā masā. Saputoto masu pievieno ieraugam un miltiem un sajauc. Mīklu pārkaisi ar miltiem, bļodu pārsedz ar dvieli un liec siltumā rūgt 30-40 minūtes. Mīkla ir uzrūgusi, kad tās tilpums ir palielinājies 2-3 reizes.
4. Pildījumam notīri sīpolus un sagriez smalkos gabaliņos. Smalki sagriez kūpināto gaļu. Pieber sāli, piparus un visu sajauc.
5. Galda virsmu nokaisi ar miltiem, uzliec daļu mīklas u izrullē. Ar tējas glāzi, kuru ik pa brīdim pagrozi miltos, izspied mīklas ripulīšus.Uz katra ripulīša uzliec pildījumu.
6. Saputo olas dzeltenumu ar ūdeni un ar iegūto masu nozied ripulīša pretējās malas, lai cepot pīrāgs neatvērtos. Saspied divas pretējās ripulīša malas kopā. Ar olu nozied pīrāga virsu.
7. Pīrāgus kārto uz cepamās pannas un cep zeltainus 200 C grādu temperatūrā.

Var arī tā

• Pīrāgus var pārkaisīt ar ķimenēm.
• Pildījumam var izmantot tikai kūpinātu speķi, tad pīrāgi būs trekni un kalorijām bagāti, turklāt patiešām atbildīs nosaukumam.

Vakarēšana. Gatavojiet kopā ar draugiem!

Vakarēšanas iespējas šodien:

• Cilvēki arī šodien iet ciemos, aicina pie sevis, gatavo cienastu vai rūpējas par ciemakukuli, tad dalās savā pieredzē, kaut ko kopā padara, bet tas nav darbs, tik kāds laika kavēklis vai hobijs – kā mēs sakām šodien.
• Šodien visbiežāk kopīgi skatās filmas. Mīklas kā agrāk min retāk, bet tagad spēlē „Aliansi” vai „Mēmo šovu”, dzied karaoki.
• Tomēr galvenā vakarēšanas funkcija pastāv arī šodien – būt kopā un kopā kaut ko padarīt. Ēst gatavošana ir interesanta un laba sadarbības forma.
• Turklāt visi var nākt ar savu groziņu, par kuru saturu jau iepriekš vienojas. Arī gatavošanai katrs var ņemt līdzi konkrētus produktus.

Vakarēšana nav īsti ne viesības, ne godi, bet tā mums ļauj iejusties divās dažādās lomās: ja ejam ciemos, tad esam ciemiņi un tā arī ir jāuzvedas. Ciemiņa galvenais pienākums ir pateikties par viesmīlību un laicīgi aiziet. Otra ne mazāk jauka ir saimnieku loma, kad ciemiņi ir jāuzņem. Jābūt viesmīlīgiem, labā noskaņojumā un jārada jauka atmosfēra viesiem. Un tās abas ir saistītas; šodien eju ciemos, bet rīt jau uzņemšu pārējos. Un labas sarunas uzturēšanai gan vieni, gan otri var pastāstīt, kā ir gatavots cienasts vai ciemakukulis, kāpēc ir izvēlēti konkrēti ēdieni.

Kāpēc tik lielu uzmanību pievērš pusaudžu ēšanas problēmām?

Arvien biežāk dzirdam par problēmām, kuras skar pusaudžu un jauniešu ēšanas paradumus. Jo tā ir joma, ko pusaudži un jaunieši paši var ietekmēt. Tā ir izvēle, ko ēst un ko neēst. Lai gan bieži tā ir tikai poza pret vecāku rūpēm un dažreiz arī pārcenšanos.

1. Produktu faktūras maiņa. Tāpat kā mainās mode apģērbu industrijā, tā arī mainās pārtikas ražošanas sfēra. Arvien jauni produkti, ar jaunām garšu, jauniem garšu un faktūru salikumiem. Kā vectētiņiem un vecmāmiņām brokastīs garšo pienā vārītā auzu pārslu biezputra, kura ir vijīga un – ko tur slēpt – arī gluma, tā mazbērniem – pusaudžiem un jauniešiem – labāk garšo muslis ar pienu vai jogurtu, kurā dominē kraukšķīgums un piena maigums. No uzturvielu viedokļa biezputra un muslis ir līdzvērtīgi – ogļhidrāti, olbaltumvielas, kalcijs. Bet katram sāta sajūta un baudījums ir atkarīgs tieši no viņa izvēlētā produkta un tā sagatavošanas veida. Turklāt brokastu sagatavošana no mušļa ar pienu aizņem daudz mazāk laika kā biezputras vārīšana.
2. Jauniešu dzīves veids kopumā paliek mazāk veselīgs. Arvien vairāk attālināmies no veselīgā dzīves veida – pietiekošas fiziskās aktivitātes un tīriem, veselīgiem produktiem uzturā. Arvien vairāk iezogas tādi kaitīgi paradumi kā cigaretes un alkohols. Arvien vairāk tiek patērēti Fast Food produkti un ēdieni, dzerti saldi gāzētie dzērieni. Svaigu augļu un dārzeņu vietā tiek ēsti saldumi, ar taukiem un sāli bagāti produkti un ēdieni. Ēšanas režīma neievērošana kopumā noved pie svara pieauguma, kas rada neapmierinātību ar sevi, diskomfortu un pat depresiju.
3. Pusaudžu nepareiza cīņa pret aptaukošanos– atteikšanās no ēdiena un dažādu diētu uzsākšana. Neapmierinātība ar sevi, savu svaru un ķermeņa izskatu, noved pie ekstremālas rīcības. Tiek izmēģinātas modes diētas, turklāt vēl tās darot drastiskākas ar saviem nosacījumiem. Meitenes sāk atteikties no ēdiena, badoties, jo ir pārliecinātas, ka viņu svars ir par lielu. Savukārt zēniem liekas, ka viņu muskuļi ir par neizteiktiem – sāk lietot olbaltumvielu uztura bagātinātājus un pārāk intensīvi nodarboties ar fiziskajiem vingrinājumiem.
4. Starp divām galējībām. No vienas puses jaunieši saprot, ka jāuzlabo savi ēšanas paradumi, bet no otras puses grūti atteikties no savas pozas.

Sevis pierādīšana

Kādas pieaugušas sievietes atmiņas: „Atceros no savas bērnības divas situācijas. Viena, kad mamma gribēja man iebarot mannā biezputru, kura man garšoja, bet mammas rūpes bija tik nepārprotamas, ka mannā biezputru pārstāju ēst uz vairākiem gadiem. Bet ar vārītajām olām gan biju patiesa – man tās ļoti, ļoti negaršoja. Tagad par šīm situācijām pasmaidu, spēju godīgi tās izvērtēt un padalīties pieredzē.”

Judīte Vilsa grāmatā „Bērnu uzturs” min vairākas pusaudžu ēšanas problēmas. Varbūt tu saskati kādā no šīm situācijām arī sevi.

• Ēšanas untumi. Tas ir veids kā pierādīt savu neatkarību. Tu pats izvēlies ko ēst, lai gan bieži šī izvēle ir kļūdaina. Viens no izteiktākajiem untumiem meitenēm ir kļūt par veģetārietēm vai otrs – atteikties no kviešiem un piena un to produktiem. Bieži vien šie untumi pāraug bulīmijā, anoreksijā vai pārlieku lielā ēdelībā, lai tikai radītu savam organismam mierinājumu un labsajūtu.
• Ēšanas traucējumi. Anoreksija un bulīmija var pāraugt jau nopietnos ēšanas traucējumos, pat ar apdraudējumu dzīvībai. Turklāt darbā aizņemtie vecāki var to nepamanīt un nespēt tev palīdzēt.
• No ēšanas mierinājumam un labsajūtai līdz pārmērīgai ēšanai. Viss sākas ar stresu, un tas ikdienā ir pietiekami daudz – skola, mājas, draugi un vecāki. Un šķiet, ka vienīgais mierinājums ir kaut kas gards, visbiežāk salds – cepumi, šokolāde, saldējums. Kad uznāk šī kāre centies apēst tējkaroti medus, bet līdzi nēsā riekstus, kaltētus vai svaigus augļus. Ja esi meitene, tad īpaši nervoza un uz saldumiem kāra vari būt pirms menopauzes. Bet šis ieradums – kaut ko ēst – var kļūt arī par problēmu.

• Tiek izlaistas ēdienreizes.
• Ir uzmācīga interese par ēdienu.
• Uzmācīga vēlēšanās nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Uzmācīga interese par svara izmaiņām.

Vai Fast Food tiešām ir tik neveselīgs?

Fast Food radās pēc 2. Pasaules kara un vispirms savu popularitāti ieguva Amerikā, tad arī Eiropā. Latvija tai laikā atradās Padomju Savienības sastāvā – aiz „dzelzs priekškara” un par daudz ko, kas notika citur pasaulē neko nezināja un pat nenojauta.

• Fast Food radās, lai apmierinātu patērētāju, pamatā jauniešu, vēlmes un vajadzības. Cilvēki daudz strādāja un Fast Food deva iespēju īsā laikā pabarot lielu cilvēku skaitu. Turklāt ēst varēja visur – uz ielas, parkā uz soliņa, automašīnā… Vienreizējās lietošanas trauki nebija jāmazgā. Pēc ēšanas traukus varēja vienkārši izmest. Bet: ak, vai! Mazās atkritumu urnas nespēja uzņemt lielos trauku kalnus. Tie auga augumā, vējš sāka tos dzenāt. Un sākās arī cīņa pret vides piesārņošanu.
• Fast Food sevī apvieno labāko no visas pasaules. Jo pārceļoties uz Ameriku cilvēki paņēma līdzi atmiņas un ilgas par ēdienu, kuru bija ēduši savās dzīves vietās. No Vācijas hamburgeru, no Itālijas picu, no Bulgārijas, Grieķijas un Turcijas jogurtu, no Francijas majonēzi… No kaimiņiem meksikāņiem kukurūzas čipsus, dip mērces. Un visiem šiem produktiem un ēdieniem Amerikāņi pievienoja savu Coca-Colu.
• Ja mēs aplūkojam hamburgeru un izanalizējam to no uzturvielu viedokļa, tad secinām, ka hamburgers ir slēgtā sviestmaize. Tajā ir gan maizīte (ogļhidrāti), gaļas kotlete (olbaltumvielas), majonēze (tauki), sīpols, gurķis, tomāts (ogļhidrāti, minerālvielas un vitamīni). Un apkārtējie bieži saka: ēd sviestmaizes, tās ir veselīgas!
• Kurā brīdī šie gardie ēdieni pārvērtās par draudu veselībai? Tos var gadiem uzglabāt saldētavās un tikai dažās minūtēs sagatavot mikroviļņu krāsnīs. Maizīte ir tik gaisīga, kotlete sulīga, majonēze ne par biezu, ne par šķidru. Coca-cola tik putojoša un garda!
• Bet, paanalizējot pamatīgāk, Fast Food ir īsta sprāgstvielu bumba: tajā ir par daudz tauku, jo viss vārīts eļļā, viss ir pārsālīts, lai gribētos dzert, savukārt dzērieni ir pārsaldināti… Lai pagarinātu uzglabāšanas laiku, uzlabotu izskatu un krāsu, būtu vajadzīgā ēdiena faktūra – saldējums bez ledus kristāliem, majonēze plūstoša, Coca – cola jauki brūnā krāsā, produktiem tiek pievienota vesela E vielu „buķete”. Turklāt vēl ģenētiski modificēto produktu draudi – īpaši kukurūzā, tomātos, paprikā, sojā.

Un tam visam klāt vēl nāk negausīga ēšana. Tik grūti apēst tikai dažus čipsus un izdzert tikai vienu glāzi Coca – colas. Turklāt, ja šo produktu ēšana būtu tikai vienu reizi nedēļā!

Veselīga ēšana: vai tā ir iespējama?

Jā daudzus cilvēkus pārņem bailes: ko darīt? Vai veselīga ēšana vispār ir iespējama? Ja esi sev uzdevis šo jautājumu, tad esi jau sācis mainīt savus ēšanas paradumus. Bet atceries – paradumi mainās lēni!

• Jāgatavo pašiem. Tā tu skaidri zināsi kādus produktus izmanto. Ideāli, ja tie ir pašu audzēti un uzglabāti. Gatavojot varēsi izvairīties no neveselīgajiem taukiem, atteikties no margarīna vai daudzas reizes fritēšanai izmantotas eļļas. Bet sāli aizstāsi ar zaļumiem vai garšvielām, cukuru samazināsi vai aizstāsi ar medu.
• Patstāvīgi gatavojot, tu to arī iemācīsies. No pavārgrāmatu lasīšanas gatavošanas prasmes neviens vēl nav apguvis! Varbūt ar draugiem sarīkosiet ”Ideālās vakariņas”. Šim pasākumam veselīgs pašgatavots Fast Food būs laba izvēle – pelmeņi, pasta ar mērci, lazanja, enčiladas.
• Gatavojot un meklējot receptes, iepazīsies ar jauniem produktiem un neparastiem produktu salikumiem, jaunām garšām un gatavošanas tehnoloģijām.
• Neiztikt bez galda kultūras. Kā pareizi pasniegt un ēst katru ēdienu – suši, ķīniešu dārzeņu sautējumu? Viens – to ir zināt, bet otrs arī prast. Un labākās sarunas būs par to pašu ēdienu, kuru ar draugiem baudāt.

Jauna precēta pāra pieredze: „Mēs kādreiz ļoti ātri ēdām, tad nolēmām šo paradumu mainīt. Tieši tajā laikā sākām apgūt sušī un ķīniešu vok pannā gatavotos saldskābos dārzeņu sautējumus. Nolēmām, ka ēdīsim ar kociņiem. Taču pēc nedēļas atskārtām, ka ēdam ar tiem tik pat ātri kā ar dakšiņu un nazi!”